Kā autovadītāji var palīdzēt paši sev ārkārtas situācijās?

Jūsu dzīvē, var gadīties arī tā, ka informāciju, kuru jūs izlasīsiet tagad, jums vairs nekad nebūs jādzird un ar to nekad nebūs jāsaskaras. Bet dzīve ir dzīve un lolot naivas ilūzijas nav vērts, tik tiešām gribas novēlēt, lai jums ar to nekad nav jāsaskaras, bet, godīgi sakot, varbūtība ir maza.

Tēma, par kuru mēs runāsim tagad, ir ļoti aktuāla priekš visiem, jo avārija var notikt ar jebkuru no jums un iemesli tam var būt visdažādākie. Bieži vien, šādās situācijās ir vērojams psiholoģiskais stress, dažādi nelabvēlīgi psiholoģiskie stāvokļi, kuri rodas pēc lielākām vai mazākām avārijām.

Ja jūs avārijā esat nokļuvis pats, esat kļuvis par tās liecinieku, palīdzat avārijā nokļuvušajiem, tas viss, var jūsos izraisīt pamatīgu stresu. Tieši tāpat, stresa stāvoklī var nonākt arī citi cilvēki. Kādi, dotajā situācijā ir vispieejamākie un visefektīvākie, psiholoģiskās palīdzības līdzekļi?

  • Taustes kontakts – pieskarties, papliķēt pa plecu, utt.
  • Acu kontakts
  • Uzmundrinoši vārdi
  • Joki (tie vietā būs arī melnais humors, tikai nedrīkst nekādā gadījumā kritizēt)

Pēc stresa iestājas dažas, kopējas fizioloģiskas sajūtas – bezspēks un bezmiegs, nenoteikts uzbudinājums, galvas reiboņi, muskuļu saspringums, kurš var izraisīt sāpes, piemēram, galvas vai muguras. Tieši tāpat, pēc stresa var rasties, arī sociālās problēmas, kuras var izraisīt konfliktus ar labākajiem draugiem un dzīvesbiedriem.

Ko vajag darīt un ko nevajag darīt stresa stāvoklī?

1. Neslēpiet savas jūtas, izrādiet tās un ļaujiet saviem draugiem apspriest tās kopā ar jums.

2. Necentieties izvairīties no sarunas, par to, kas notika un neapstājieties, ja jums ir izdevība izrunāties. Centieties izmantot jebkuru iespēju, lai varētu izanalizēt savu negatīvo pieredzi. Bet, bezgalīgi domāt par notikušo, nav vajadzības. Atcerieties, jūs esat ieguvis vērtīgas zināšanas par savu stipro un savu vājo pusi.

3. Negaidiet, ka atmiņas pazudīs pašas. Sajūtas saglabāsies un atgādinās par sevi vēl ilgu laiku. Jūsu uzdevums ir iemācīties tās kontrolēt un mācēt atšķirt jūsu reakciju uz stresu. Ko tas nozīmē? Ir tādas situācijas, kurās jums nekas nedraud un vienīgais, kas jums ir jāizdara – jāatslābinās. Bet ir situācijas, kurās draud reālas briesmas un tajās pastiprināta uzmanība ir nepieciešama un pilnībā attaisnota.

4. Neslēpiet nepatīkamās sajūtas dziļi, sevī iekšā. Tāda pieeja, nepalīdzēs atrisināt problēmu. Savu jūtu noliegšana un nomākšana izraisa pastāvīgu muskuļu sasprindzinājumu. Tas, savukārt, izraisa nervozitāti braucot pie stūres, bet attiecībā uz veselību – insultu vai infarktu, kā arī liedz iespēju gūt pozitīvas emocijas. Bet pozitīvās emocijas attiecībā pret sevi, attiecībā pret dzīvi ir spējīgas daudz ko izmainīt.

5. Samierinieties ar realitāti, apskatieties avārijas vietu, nebaidieties atkal nokļūt tajā vietā. Atcerieties! Jūs nevarat atgriezties pagātnē un izmainīt notikušo, bet izdarītos secinājumus, jūs gan varat pielietot gan tagad, gan arī turpmāk.

6. Vadiet automašīnu pēc iespējas uzmanīgāk un esiet uzmanīgs arī mājās.

Atcerieties, ka nelaimes gadījumi, ir iespējami, pēc ilgstoša stresa. Ja jūs jūtat, ka stresa stāvoklis jau ilgst pārāk ilgu laiku, meklējiet profesionāļu palīdzību, tāpēc, ka cilvēks pats ar saviem spēkiem, ne vienmēr ir spējīgs tikt galā.

Ir zināms, ka nelaimes prognozēšana un bailes no nezināmā rada draudus drošībai. Kāpēc tā notiek? Psihologi to izskaidro tā – cilvēks ir gatavs tam, ka viņš noteikti nokļūs nepatīkamā situācijā. Tiek radīta situācija, kura sagatavo avārijai. Tātad, sanāk, ka cilvēks pats meklē un izveido ekstremālu situāciju, lai apstiprinātu savu teikto un savus apgalvojumus. Šo parādību sauc par programmēšanu.

Lai no tā izvairītos, sēžoties pie stūres nav jādomā sliktas domas, ir jābūt pārliecinātiem par sevi un savām iespējām. Gūstiet baudu no droša un pārliecinoša brauciena. Netērējiet savu veselību un nebojājiet savus nervus, domājot par to, kas visticamāk nemaz nenotiks.

Visi autovadītāji, ir sajutuši stresu pirms pirmā, patstāvīgā brauciena, atcerieties, tas ir dabisks stāvoklis, kurā nonāk visi normālie un psihiski veselie cilvēki.