Autovadītāja – iesācēja psiholoģija (turpinājums)

Sievietes, parasti vada automašīnu ļoti atbildīgi, kaut gan, varbūt, jāsaka, ka ne tik meistarīgi, kā vīrieši, apzinīgi mācās ceļu satiksmes noteikumus un bieži vien iekaļ teoriju, tā īsti nemaz to nesaprotot. Vīriešiem, tieši otrādi, daudz tuvāki ir tehniskas dabas jautājumi un prakse, bet viņi tā līdz galam negrib saprast noteikumu nozīmi. Viņi, biežāk cenšas demonstrēt savu attapību nekā pārliecinošas zināšanas. Viņu kolēģes – sievietes, tieši pretēji, automašīnas vadīšanu uzskata par ļoti nopietnu nodarbi, reizēm pat par traģisku.

Ir vēl viena, ļoti interesanta atšķirība, vīriešu un sieviešu emocionālajā stāvokli. Ir pierādīts, ka vīriešu agresivitāte ar gadiem samazinās un tas labvēlīgi ietekmē braukšanas drošību. Ar sievietēm ir pretēji, viņu agresivitāte ar gadiem pastiprinās un negatīvi ietekmē braukšanas drošību.

Ļoti daudzi vīrieši uzskata, ka viņos ir mīt sacīkšu braucēja gars un ka braukšana ar automašīnu – nav nekāda māksla. Gandrīz, jebkurš vīrietis, pēc trešās alus krūzes ir pārliecināts, ka viņš lieliski māk vadīt automašīnu, valsti un audzināt bērnus.

Sievietes, pieturas pie pretējām domām, pat pēc tam, kad jau ir guvušas zināmu pieredzi un lieliski vada automašīnu. Brīdī, kad viņām kaut kas nesanāk, visticamāk jūs dzirdēsiet frāzi, ka viņas to nemūžam neiemācīsies, kaut gan tas ir tikai kaut kāds sīkums.

Abu dzimumu uzskati ir tāli no patiesības un ļoti tuvi negatīvām sekām. Pārlieku liela pašpārliecinātība, kā jau mēs minējām iepriekšējos rakstos un pārlieku liela nepārliecinātība par sevi, ir vienādi bīstamas. Tās traucē pareizi novērtēt savus spēkus un iespējas, neļauj mierīgi un loģiski apdomāt savu rīcību.

Sievietēm gribas pateikt, ka gandrīz katrs cilvēks, kuram ir gribasspēks, uzstājība un vēlēšanās, var iemācīties labi un droši vadīt automašīnu. Praktiski nav sastopami, tādi cilvēki, kuri to nevar.

Vīrieši, jums gribas pateikt, ka ne jau katrs vīrietis ir spējīgs kļūt par profesionālu sacīkšu braucēju. Lai par tādu kļūtu ir vajadzīgas noteiktas rakstura iezīmes un īpašas spējas, tajā skaitā pacietība un pieticība. Bet šīs īpašības ir grūti saskatīt tajā autovadītājā, kurš vēl nav lāga iemācījies braukt, bet jau uzskata sevi par pasaules čempionu.

Kā jūtas automašīnas vadītājs, kurš tikko ir nokārtojis tiesības?

Tas brīdis ir pienācis un autovadītājs ar savām zināšanām ir palicis viens, bez instruktora. Pirmajā mirklī, viņiem noteikti liekas, ka visas zināšanās ir apmaldījušās smadzeņu krokās vai atstājušas vadītāju uz visiem laikiem. Šīs sajūtas var turpināties vairākas dienas vai vairākas nedēļas, bet ar laiku tās pāriet un autovadītājs var uzskatīt, ka sliktākais jau ir aiz muguras. Dažiem autobraucējiem, jau pēc tūkstoš nobrauktajiem kilometriem (citiem pēc 1 500 kilometriem) izstrādājas automātiskums un tas jau ļauj pieņemt saprātīgus lēmumus bīstamās situācijās. Nav brīnums, ka jums pēc pirmās veiksmīgi nobrauktās dienas, pazūd velēšanās braukt vispār, sabojājas garastāvoklis, jūs krītat panikā un dodat solījumus, ka vairs nekad nebrauksiet. Jūsu pašpārliecinātība var izzust vienā sekundē. Tas ir pilnīgi dabisks stāvoklis, kuram iziet cauri lielākais daudzums autovadītāju. Tā tas notiek tāpēc, ka jūsu braukšanas iemaņas nav noturīgas, tās pilnībā nav apgūtas, kā arī nav apgūta vajadzīga kustību koordinācija un koncentrēšanās. Pirmos, patstāvīgos braucienus, pārdzīvo gandrīz visi autovadītāji.

Autovadītājam – iesācējam uz ceļa ir ļoti daudz negaidītu pārsteigumu, tāpēc viņš ātri nogurst un viņam rodas sasprindzinājuma sajūta , kā arī baiļu sajūta. Tas viss var radīt nevēlēšanos braukt. Nevajag domāt, ka šī sajūtas ir kaut kas ārkārtējs un neparasts. Pēc šo sajūtu rašanās vajag atpūsties.

Pārvietošanās laikā, uz autovadītāju nervu sistēmu iedarbojas daudz faktoru un tas ir tikai dabiski, ka iesācēja nervu sistēma ir pakļauta dubultai slodzei.

Raksta nobeigumā, gribas teikt, ka autovadītājam iesācējam ir ļoti svarīgi braukt tā, lai neradītu aizkaitinājumu pārējos autovadītājos, bet arī pārējiem autovadītājiem, varbūt tomēr vajadzētu būt mazliet iecietīgākiem, redzot, ka pie stūres brauc iesācējs (par to liecina daudzi faktori, kuri pieredzējušiem autobraucējiem ir labi zināmi).