acels.lv

Auto vadīšana un vadītāja apliecības!

Latest Posts

Ko nozīmē vārdi “sajust automašīnu”?

Daudzi no jums, noteikti ir dzirdējuši šos vārdus, īpaši bieži, tos lieto runājot par autovadītājiem iesācējiem: “Viņam trūkst pieredzes, viņš vēl nejūt mašīnu…”. Kas tad patiesībā slēpjas aiz šiem vārdiem, ko tie nozīmē?

Tātad, par šo vārdu nozīmi mums stāsta speciālists šajā jomā – Leonīds Aļošins.

Šie vārdi, izrādās, tiek balstīti uz vienkāršiem jēdzieniem.

1. Automašīnas vadītāja vizuālā uztvere. Tātad, kur un kā mēs skatāmies, atrodoties pie stūres. Atcerieties gadījumu, kad jums vajadzēja pārvietoties lielā ātrumā un bet starp jums un priekšā braucošo automašīnu bija maza distance. Uz kurieni bija vērst jūsu acu skatiens, lai nenotiktu sadursme? Ja jūs skatījāties uz mašīnas stop – signāla lukturiem, tad, priekšā braucošās automašīnas, straujas bremzēšanas gadījumā, jums diez vai izdosies laicīgi nobremzēt, ne jau tāpēc, ka jums ir slikta reakcija, bet gan tāpēc, ka jūs jau būsiet pazaudējis laiku un reakcija jūs jau nespēs glābt. Kā lai sevi pasargā, ja esat nokļuvis tādā situācijā? Izeja ir viena, jums vajag prognozēt, priekšā braucošās mašīnas darbības. To izdarīt ir iespējams tādā gadījumā, ja jūs skatīsieties pēc iespējas tālāk uz priekšu – pāri jumtam, caur stikliem, pa labi, pa kreisi, cenšoties novērtēt situāciju uz ceļa, pēc iespējas tālāk. Priekšā braucošā automašīnā tiek kontrolēta ar perifēro redzi. Secinājums – jo lielāks ir jūsu automašīnas ātrums, jo tālāk uz priekšu jums jāskatās un jāvērtē situācija. To, kas atrodas tuvāk, jākontrolē ar perifēro redzi. Jo lielāka ir distance starp jūsu un priekšā braucošo automašīnu, jo vieglāk ir redzēt un novērtēt situāciju gan priekšā, gan sānos. Jebkurā gadījumā, vajag palielināt perifērās redzes iespējas. Tam ir nepieciešami speciāli vingrinājumi.

2. Dzirdes uztvere jeb tas ko mēs dzirdam vadot automašīnu. Atrodoties pie stūres, jums ir jādzird, ne tikai tās skaņas, kuras izdod jūsu automašīna, bet arī tās skaņas, kuras atrodas aiz tās robežām. Braucot automašīnā, jūs varat sākt klausīties kā skan radio, riepas, motors, u. t. t.

3. Muskuļu sajūtas un vestibulārā aparāta darbība. Tikai pareiza ieņemtais stāvoklis automašīnā, ļaus jums maksimāli sajust ar rokām, kājām, ķermeni un novērtēt ar galvu visas parādības, kuras ir saistītas ar mašīnas pārvietošanos. Automašīnas vadīšana, pirmām kārtām, ir emocionālais stress, sajušanas process un tikai pēc tam, tas pārvēršas par fizisko procesu. Kā lai maksimāli ātri pastiprina sajūtas? Braucot, izpildot jebkuru vingrinājumu, pēc iespējas lielāku uzmanību vajag pievērst sajūtām rokās, kājās vai ķermenī un tikai pēc tam, pievērst uzmanību to darbībai. Praksē, tas viss notiek vienlaicīgi. Visi refleksi sāk darboties tad, kad jūs sākat apjaust savas sajūtas.

4. Oža un smakas, kuras mēs sajūtam. Šajā gadījumā, liela loma ir smakām, kuras izdala jūsu automašīna, bet vēl konkrētāk, tām smakām, kuras var brīdināt par iespējamajiem bojājumiem vai briesmām. Patiesībā, to nav nemaz tik daudz – benzīns, sajūgs, vadi, antifrīzs, izpūtēja sistēma, riepas, varbūt vēl kaut kas sīks. Speciālu vingrinājumu šeit nav, kā sajutāt nepazīstamu smaku, tā uzreiz meklējiet tās cēloni. To varat darīt pats, bet ja neesat pārliecināts par savām zināšanām, tad labāk konsultējieties ar speciālistu vai arī dodieties uz auto servisu. Nākamajā reizē, kad tas atkārtosies, jūs jau konkrēti zināsiet, kas tas ir.

Viss, augstāk minētais, arī sastāda, tā saucamo “automašīnas sajušanu” – tas ir tad, kad mēs redzam, dzirdam, sajūtam, novērtējam un saožam.

Sievietes un automašīnu vadīšana

Neskatoties uz to, ka bērnībā meitenes ļoti reti spēlējas ar mašīnām, iemācīties vadīt automašīnu, ir spējīga gandrīz katra, daiļā dzimuma pārstāve. Plaši izplatītais viedoklis, ka sievietei nav dots vadīt automašīnu tikpat labi kā vīrietim, jau sen ir novecojis. To apliecina arī statistika – sievietes ceļu satiksmes negadījumus izraisa daudz retāk nekā vīrieši.

To, ka uz ceļa kādreiz gadās smieklīgi gadījumi un tos ir radījusi sieviete – nenoliegsim, bet, bet tieši, daudz dažādu gadījumu uz ceļa notiek arī ar vīriešiem, tikai tad. Kad tos ir izraisījis vīrietis, tie tiek uztverti ka paši par sevi saprotami, bet tad, kad tos izraisa sieviete, tas ir kaut kas briesmīgs.

Par piemēru var minēt neseno, diezgan nepatīkamo atgadījumu Valmierā. Sievietei, kura bija nepareizi novietojusi automašīnu stāvvietā, dusmīgs kungs to sasita, bet, ja tieši tāpat un vēl briesmīgāk automašīnu stāvvietā novieto vīrietis – tas tiek uzskatīts par normālu parādību.

Varam teikt, ka tagad attieksme pret sievietēm autovadītājām ir stipri mainījusies, bet ar nožēlu jāsaka, ka joprojām ir jāsaskaras arī ar negatīvu attieksmi. Kaut gan, Vācijā un Amerikā, pret sievietēm – autovadītājām izturas ar cieņu. Bet, ja tā padomā, tad viss nav nemaz tik slikti, jo dažās valstīs, sievietēm vispār ir aizliegts vadīt automašīnas.

Daudzas sievietes, atsakās iegūt autovadītāja apliecību, tikai tāpēc, ka ir saskārušās ar diezgan izsmejošiem apgalvojumiem no vīriešu puses, ka vēl nav izgudrota tāds transporta līdzeklis, kuru sieviete varētu iemācīties vadīt. Daudzās sievietēs, tas vairo nepārliecinātības sajūtu un viņas atsakās no domas sēsties pie stūres, neskatoties uz to, ka viņām tas kādreiz ir vienkārši nepieciešams, kaut vai tāpēc, lai ērti nokļūtu uz darbu. Te rodas vēl viens jautājums, cik pārliecināti par sevi ir vīrieši, kuri atļaujas tā izsmiet sievietes? Par sevi pārliecināts vīrietis, kaut gan ne tikai vīrietis, bet jebkurš cilvēks, nekad neatļausies sev izsmiet un apvainot otru cilvēku, bet ja tā notiek, tātad ar pašu kaut kas nav kārtība. Sievietei, nevajag klausīties un iespaidoties no apkārtējo viedokļiem viņai ir svarīgi, pašai priekš sevis, atbildēt uz dažiem jautājumiem.

  • Vai man būs ērti pārvietoties ar automašīnu?
  • Vai mans veselības stāvoklis ļauj man atrasties pie stūres?

Ja jūs uz šiem jautājumiem esat atbildējusi apstiprinoši, tad dodieties uz auto skolu un realizējiet savu sapni. Ja runājam par atšķirībām sieviešu un vīriešu mākā vadīt auto mašīnu, tad te ir jāpiemin perifērā redze. Sievietēm tā ir attīstīta daudz labāk nekā vīriešiem, tas ļauj viņām labāk pamanīt briesmas, bet tas arī atrauj viņas no vadīšanas procesa.

Sievietes ir arī daudz emocionālākas par vīriešiem, tāpēc savas neveiksmes uztver daudz sāpīgāk nekā vīrieši, uztraucas par katru nieku, uztver visu kā personisko apvainojumu. Viens no galvenajiem iemesliem, kurš liedz sievietei iemācīties vadīt automašīnu ir savas personīgās bailes, kā arī stereotipi, kuru ir pamatīgi iesēdušies sabiedrības prātā.

Sievietes ļoti baidās, ka viņām neizdosies iemācīties vadīt automašīnu tikpat labi, kā stiprā dzimuma pārstāvjiem un ka viņas, uz ceļa izskatīsies neveikli. Patiesībā, iemācīties labi vadīt automašīnu ir grūti gan sievietēm, gan vīriešiem. Visas kļūdas, kuras pieļauj iesācēji, var novērot abu dzimumu pārstāvjiem.

Daudzas sievietes baidās no tā, ka viņām vienkārši nekas nesanāks. Ja, kaut kas nesanāk uzreiz, tas nenozīmē, ka to vispār nebūs iespējams iemācīties un, ka jums nav talanta vadīt automašīnu. Ticiet tam, ka vislabākie autovadītāji, savā laikā arī kaut ko nemācēja, viņiem nebija pieredzes un viņi atradās tieši tādā pašā situācijā, kā jūs tagad.

Daudzas sievietes baidās no citām, braucošām automašīnām. Mašīnu plūsma, kura traucas jums pretī, nav nemaz tik briesmīga, padomājiet pati, kura no mašīnās speciāli brauks jums virsū vai centīsies jūs nostumt malā. Tieši otrādi, ja autovadītāji redz, ka pie stūres ir iesācējs, viņi paši kļūst daudz uzmanīgāki un piesardzīgāki.

Daudzas sievietes baidās nokļūt avārijā un nodarīt bojājumus savai vai svešai automašīnai. Tādas situācijas notiek samērā reti, bet ja jūs tomēr baidāties, tad iegādājieties KASKO apdrošināšanu.

Daudzām sievietēm ir bail apmaldīties. Lai tas nenotiktu, rūpīgi izpētiet maršrutu un vienmēr ņemiet sev līdzi karti (gadījumam, ja nu izlādējas telefons).

Daudzas sievietes baidās, ka pa ceļam var salūzt automašīna. Tā tik tiešām var gadīties, bet uz ceļa noteikti gadīsies arī labi cilvēki, kuri būs ar mieru apstāties un jums palīdzēt. Ja nē, tad jums līdzi ir telefons un jūs varat izsaukt palīdzību. Tātad, katrai situācijai, ir savs risinājums. Tieši tāpat kā citās dzīves jomās.

Kā autovadītāji var palīdzēt paši sev ārkārtas situācijās?

Jūsu dzīvē, var gadīties arī tā, ka informāciju, kuru jūs izlasīsiet tagad, jums vairs nekad nebūs jādzird un ar to nekad nebūs jāsaskaras. Bet dzīve ir dzīve un lolot naivas ilūzijas nav vērts, tik tiešām gribas novēlēt, lai jums ar to nekad nav jāsaskaras, bet, godīgi sakot, varbūtība ir maza.

Tēma, par kuru mēs runāsim tagad, ir ļoti aktuāla priekš visiem, jo avārija var notikt ar jebkuru no jums un iemesli tam var būt visdažādākie. Bieži vien, šādās situācijās ir vērojams psiholoģiskais stress, dažādi nelabvēlīgi psiholoģiskie stāvokļi, kuri rodas pēc lielākām vai mazākām avārijām.

Ja jūs avārijā esat nokļuvis pats, esat kļuvis par tās liecinieku, palīdzat avārijā nokļuvušajiem, tas viss, var jūsos izraisīt pamatīgu stresu. Tieši tāpat, stresa stāvoklī var nonākt arī citi cilvēki. Kādi, dotajā situācijā ir vispieejamākie un visefektīvākie, psiholoģiskās palīdzības līdzekļi?

  • Taustes kontakts – pieskarties, papliķēt pa plecu, utt.
  • Acu kontakts
  • Uzmundrinoši vārdi
  • Joki (tie vietā būs arī melnais humors, tikai nedrīkst nekādā gadījumā kritizēt)

Pēc stresa iestājas dažas, kopējas fizioloģiskas sajūtas – bezspēks un bezmiegs, nenoteikts uzbudinājums, galvas reiboņi, muskuļu saspringums, kurš var izraisīt sāpes, piemēram, galvas vai muguras. Tieši tāpat, pēc stresa var rasties, arī sociālās problēmas, kuras var izraisīt konfliktus ar labākajiem draugiem un dzīvesbiedriem.

Ko vajag darīt un ko nevajag darīt stresa stāvoklī?

1. Neslēpiet savas jūtas, izrādiet tās un ļaujiet saviem draugiem apspriest tās kopā ar jums.

2. Necentieties izvairīties no sarunas, par to, kas notika un neapstājieties, ja jums ir izdevība izrunāties. Centieties izmantot jebkuru iespēju, lai varētu izanalizēt savu negatīvo pieredzi. Bet, bezgalīgi domāt par notikušo, nav vajadzības. Atcerieties, jūs esat ieguvis vērtīgas zināšanas par savu stipro un savu vājo pusi.

3. Negaidiet, ka atmiņas pazudīs pašas. Sajūtas saglabāsies un atgādinās par sevi vēl ilgu laiku. Jūsu uzdevums ir iemācīties tās kontrolēt un mācēt atšķirt jūsu reakciju uz stresu. Ko tas nozīmē? Ir tādas situācijas, kurās jums nekas nedraud un vienīgais, kas jums ir jāizdara – jāatslābinās. Bet ir situācijas, kurās draud reālas briesmas un tajās pastiprināta uzmanība ir nepieciešama un pilnībā attaisnota.

4. Neslēpiet nepatīkamās sajūtas dziļi, sevī iekšā. Tāda pieeja, nepalīdzēs atrisināt problēmu. Savu jūtu noliegšana un nomākšana izraisa pastāvīgu muskuļu sasprindzinājumu. Tas, savukārt, izraisa nervozitāti braucot pie stūres, bet attiecībā uz veselību – insultu vai infarktu, kā arī liedz iespēju gūt pozitīvas emocijas. Bet pozitīvās emocijas attiecībā pret sevi, attiecībā pret dzīvi ir spējīgas daudz ko izmainīt.

5. Samierinieties ar realitāti, apskatieties avārijas vietu, nebaidieties atkal nokļūt tajā vietā. Atcerieties! Jūs nevarat atgriezties pagātnē un izmainīt notikušo, bet izdarītos secinājumus, jūs gan varat pielietot gan tagad, gan arī turpmāk.

6. Vadiet automašīnu pēc iespējas uzmanīgāk un esiet uzmanīgs arī mājās.

Atcerieties, ka nelaimes gadījumi, ir iespējami, pēc ilgstoša stresa. Ja jūs jūtat, ka stresa stāvoklis jau ilgst pārāk ilgu laiku, meklējiet profesionāļu palīdzību, tāpēc, ka cilvēks pats ar saviem spēkiem, ne vienmēr ir spējīgs tikt galā.

Ir zināms, ka nelaimes prognozēšana un bailes no nezināmā rada draudus drošībai. Kāpēc tā notiek? Psihologi to izskaidro tā – cilvēks ir gatavs tam, ka viņš noteikti nokļūs nepatīkamā situācijā. Tiek radīta situācija, kura sagatavo avārijai. Tātad, sanāk, ka cilvēks pats meklē un izveido ekstremālu situāciju, lai apstiprinātu savu teikto un savus apgalvojumus. Šo parādību sauc par programmēšanu.

Lai no tā izvairītos, sēžoties pie stūres nav jādomā sliktas domas, ir jābūt pārliecinātiem par sevi un savām iespējām. Gūstiet baudu no droša un pārliecinoša brauciena. Netērējiet savu veselību un nebojājiet savus nervus, domājot par to, kas visticamāk nemaz nenotiks.

Visi autovadītāji, ir sajutuši stresu pirms pirmā, patstāvīgā brauciena, atcerieties, tas ir dabisks stāvoklis, kurā nonāk visi normālie un psihiski veselie cilvēki.

Ceļavārdi autovadītājiem – iesācējiem

Lai iemācītos labi un droši braukt ir vajadzīga pieredze, bet lai tādu iegūtu, der ieklausīties jau pieredzējušos auto vadītājos, kuri ar jums tik tiešām var padalīties ar ļoti noderīgiem padomiem. Šie padomi attiecas uz dažādām jomām bet visi ir saistīti ar braukšanas iemaņām. Daži padomi ir domāti visiem, bet daži – tikai sievietēm. Bet, ja jūs esat vīrietis, nelaidiet tos gar ausīm, jo tie tikpat labi, var noderēt arī jums.

1. Savam pirmajam braucienam izvēlieties laiku, kad ceļu satiksme ir vismazākā. Tas varētu būt, sestdienas vakarā vai svētdien no rīta. Uzsākot braukšanu šajā laikā, jums būs daudz vieglāk, nekā, piemēram, piektdienas vakarā vai svētdienas vakarā. Ja esat labi atpūties, tad varat celties plkst. 5 vai 6 un doties braucienā. Ja, savā braucienā pirmo reizi dodas sieviete, tad viņai līdzi labāk ir paaicināt draudzeni, kura jau māk vadīt automašīnu. Lai, arī cik dīvaini tas izklausās, bet sievietes, šajā lomā ir daudz pacietīgākas par vīriešiem. Bet, atcerieties, ka agri vai vēlu, jums būs jābrauc vienai pašai, tāpēc, nekļūstiet no tās pārāk atkarīga.

2. Ja jūs esat nolēmis, doties ar automašīnu uz darbu, tad rūpīgi izpētiet maršrutu un pacentieties braukt mazliet ātrāk vai mazliet vēlāk, bet ne pašā intensīvajā kustības laikā. Jums jāatrisina divi svarīgi uzdevumi: jāiegaumē maršruts un jāaizbrauc uz darbu sveikam un veselam. Pēc tam, kad jums vairs nebūs problēmu ar maršrutu uz darbu, kad jūs būsiet izpētījis kur ir luksofori, sarežģītās vietas, bedres, lūkas, u. c. , jūs varat doties uz to jebkurā laikā. Ja jūs vēlaties, jūs varat abus uzdevumus risināt uzreiz, bet roku trīcēšana un bailes no vakara atgriešanās mājās, nu nekādi nevairos jūsu darba spējas.

3. Ja, jūs mašīna nestāv garāžā, tad pirms došanās ceļā, vajag to apskatīties no visām pusēm, vai uz vietas ir visi riteņi un skrūves, pasist ar kāju pa riepu. Paskatīties, vai zem mašīnas nav paslēpies kaķis. Vienu vārdu sakot, katru rītu, pirms došanās ceļā, jums apkārt savai mīlulei ir jāveic savdabīgs rituāls, kurš būs spējīgs pasargāt jūsu dzīvību.

4. Ja viens, no laulātajiem draugiem, atrodas pie stūres, tad otrs nedrīkst izteikt nekādus aizrādījumus, kuru būtu saistīti ar vadīšanas stilu (ja nu vienīgi sakarā ar kādu konkrētu darbību), jo, uz pasaules nav iespējams, sameklēt divus cilvēkus, kuri pilnīgi vienādi vadītu automašīnu.

5. Pārvietojoties pa piepilsētas ceļiem, mēģiniet, visu laiku braukt ar vienu ātrumu, kuru pats esat izvēlējies, tas ir tāpēc, ka nav iespējams braukt aizmugurē tādai automašīnai, kura piecas minūtes brauc ar ātrumu 70 km/ st, tad piecas minūtes ar ātrumu 90 km/st, it īpaši tad, ja tam nav nekāda pamata. Izvēlieties ātrumu, ar kuru braucot jūtaties droši un brauciet to nemainot.

6. Ja jūs uz ceļa esat iesācējs, palaidiet garām citus autovadītājus, kuriem ir priekšroka. Bailes pārkārtoties vai nobremzēt ir sliktas padomdevējas.

7. Nebrauciet pa ceļa vidu. Nevajag radīt sevi drošības sajūtu, iedzenot paniskas bailes citos.

8. Labākie, ceļu satiksmes dalībnieki, ir nevis tie, kuri māk iziet no sarežģītām situācijām, bet tie, kuri māk laicīgi no tām izvairīties un māk rēķināties ar citiem autovadītājiem.

9. Mēģiniet braukt ne tikai labvēlīgos apstākļos. Mācieties visu laiku, iegūstiet un nostipriniet braukšanas iemaņas. Atcerieties, lai kļūtu pārliecināts par sevi – vienmēr ir vajadzīga darbība, pasivitāte, nekad neko tamlīdzīgu neveicinās.

10. Sievietes, atcerieties! Vīrieši, pret jums kļūst labvēlīgi tajā brīdī, kad jūs atzīstat savas kļūdas un savu bezspēcību.

11. Ja, jums kāda konkrēta vieta, sagādā grūtības, tad apstādiniet mašīnu vietā, kur to drīkst izdarīt, atgriezieties vietā, kura jums ir nesaprotama un pavērojiet kustību.

12. Ja, ceļā taisāties doties mijkrēslī, tad pārbaudiet vai jums ir tīrs aizmugurējais stikls.

13. Pat pieredzējušiem autovadītājiem, psihologi iesaka atpūsties pēc triju stundu brauciena, vismaz 15 minūtes. Iesācējam, tāda atpūta ir vajadzīga ik pēc stundas., un viņam nevajadzētu dienā, atrasties pie stūres ilgāk par 1 – 2 stundām.

14. Pirms tālāka brauciena nav ieteicams daudz ēst un it īpaši treknu ēdienu, jo tas izraisīs nogurumu. Tieši tāpat, nav ieteicams ceļā doties arī neēdušam, jo tas var veicināt cukura krišanu asinīs un tas, savukārt, var veicināt reakcijas un domāšanas palēnināšanos.

15. Neēdiet pie stūres.

16. Nesēdieties pie stūres, ja jūtaties slikti, jo jūs nevarat objektīvi novērtēt, kādas sekas tas var izraisīt.

17. Nekad nesēdieties pie stūres, ja lietojat zāles, kuru anotācijā ir skaidri un gaiši norādīts, ka to nedrīkst darīt.

Autovadītāja – iesācēja psiholoģija (turpinājums)

Sievietes, parasti vada automašīnu ļoti atbildīgi, kaut gan, varbūt, jāsaka, ka ne tik meistarīgi, kā vīrieši, apzinīgi mācās ceļu satiksmes noteikumus un bieži vien iekaļ teoriju, tā īsti nemaz to nesaprotot. Vīriešiem, tieši otrādi, daudz tuvāki ir tehniskas dabas jautājumi un prakse, bet viņi tā līdz galam negrib saprast noteikumu nozīmi. Viņi, biežāk cenšas demonstrēt savu attapību nekā pārliecinošas zināšanas. Viņu kolēģes – sievietes, tieši pretēji, automašīnas vadīšanu uzskata par ļoti nopietnu nodarbi, reizēm pat par traģisku.

Ir vēl viena, ļoti interesanta atšķirība, vīriešu un sieviešu emocionālajā stāvokli. Ir pierādīts, ka vīriešu agresivitāte ar gadiem samazinās un tas labvēlīgi ietekmē braukšanas drošību. Ar sievietēm ir pretēji, viņu agresivitāte ar gadiem pastiprinās un negatīvi ietekmē braukšanas drošību.

Ļoti daudzi vīrieši uzskata, ka viņos ir mīt sacīkšu braucēja gars un ka braukšana ar automašīnu – nav nekāda māksla. Gandrīz, jebkurš vīrietis, pēc trešās alus krūzes ir pārliecināts, ka viņš lieliski māk vadīt automašīnu, valsti un audzināt bērnus.

Sievietes, pieturas pie pretējām domām, pat pēc tam, kad jau ir guvušas zināmu pieredzi un lieliski vada automašīnu. Brīdī, kad viņām kaut kas nesanāk, visticamāk jūs dzirdēsiet frāzi, ka viņas to nemūžam neiemācīsies, kaut gan tas ir tikai kaut kāds sīkums.

Abu dzimumu uzskati ir tāli no patiesības un ļoti tuvi negatīvām sekām. Pārlieku liela pašpārliecinātība, kā jau mēs minējām iepriekšējos rakstos un pārlieku liela nepārliecinātība par sevi, ir vienādi bīstamas. Tās traucē pareizi novērtēt savus spēkus un iespējas, neļauj mierīgi un loģiski apdomāt savu rīcību.

Sievietēm gribas pateikt, ka gandrīz katrs cilvēks, kuram ir gribasspēks, uzstājība un vēlēšanās, var iemācīties labi un droši vadīt automašīnu. Praktiski nav sastopami, tādi cilvēki, kuri to nevar.

Vīrieši, jums gribas pateikt, ka ne jau katrs vīrietis ir spējīgs kļūt par profesionālu sacīkšu braucēju. Lai par tādu kļūtu ir vajadzīgas noteiktas rakstura iezīmes un īpašas spējas, tajā skaitā pacietība un pieticība. Bet šīs īpašības ir grūti saskatīt tajā autovadītājā, kurš vēl nav lāga iemācījies braukt, bet jau uzskata sevi par pasaules čempionu.

Kā jūtas automašīnas vadītājs, kurš tikko ir nokārtojis tiesības?

Tas brīdis ir pienācis un autovadītājs ar savām zināšanām ir palicis viens, bez instruktora. Pirmajā mirklī, viņiem noteikti liekas, ka visas zināšanās ir apmaldījušās smadzeņu krokās vai atstājušas vadītāju uz visiem laikiem. Šīs sajūtas var turpināties vairākas dienas vai vairākas nedēļas, bet ar laiku tās pāriet un autovadītājs var uzskatīt, ka sliktākais jau ir aiz muguras. Dažiem autobraucējiem, jau pēc tūkstoš nobrauktajiem kilometriem (citiem pēc 1 500 kilometriem) izstrādājas automātiskums un tas jau ļauj pieņemt saprātīgus lēmumus bīstamās situācijās. Nav brīnums, ka jums pēc pirmās veiksmīgi nobrauktās dienas, pazūd velēšanās braukt vispār, sabojājas garastāvoklis, jūs krītat panikā un dodat solījumus, ka vairs nekad nebrauksiet. Jūsu pašpārliecinātība var izzust vienā sekundē. Tas ir pilnīgi dabisks stāvoklis, kuram iziet cauri lielākais daudzums autovadītāju. Tā tas notiek tāpēc, ka jūsu braukšanas iemaņas nav noturīgas, tās pilnībā nav apgūtas, kā arī nav apgūta vajadzīga kustību koordinācija un koncentrēšanās. Pirmos, patstāvīgos braucienus, pārdzīvo gandrīz visi autovadītāji.

Autovadītājam – iesācējam uz ceļa ir ļoti daudz negaidītu pārsteigumu, tāpēc viņš ātri nogurst un viņam rodas sasprindzinājuma sajūta , kā arī baiļu sajūta. Tas viss var radīt nevēlēšanos braukt. Nevajag domāt, ka šī sajūtas ir kaut kas ārkārtējs un neparasts. Pēc šo sajūtu rašanās vajag atpūsties.

Pārvietošanās laikā, uz autovadītāju nervu sistēmu iedarbojas daudz faktoru un tas ir tikai dabiski, ka iesācēja nervu sistēma ir pakļauta dubultai slodzei.

Raksta nobeigumā, gribas teikt, ka autovadītājam iesācējam ir ļoti svarīgi braukt tā, lai neradītu aizkaitinājumu pārējos autovadītājos, bet arī pārējiem autovadītājiem, varbūt tomēr vajadzētu būt mazliet iecietīgākiem, redzot, ka pie stūres brauc iesācējs (par to liecina daudzi faktori, kuri pieredzējušiem autobraucējiem ir labi zināmi).

Autovadītāja – iesācēja psiholoģija (turpinājums)

Kā cilvēka vecums iespaido auto vadīšanas prasmes?

Statistika liecina, ka varbūtība iekļūt ceļu satiksmes negadījumā vadītājiem – iesācējiem ir 1,6 lielāka, salīdzinājumā ar tiem vadītājiem, kuru braukšanas stāžs ir lielāks par 4 gadiem.

Automašīnu vadītāji, kuri ir jaunāki par 25 gadiem arī ir vairāk pakļauti ceļu satiksmes negadījumiem. Bieži vien viņi nogriež līkumus, brauc pa kreiso joslu, neskatoties uz to, ka labā ir brīva, brauc pa pretējo joslu, objektīvi nenovērtē situāciju – gala rezultātā – ceļu satiksmes negadījums un pamatīgs stress.

Bet, pirmajā vietā bija, ir un paliek, ātruma pārsniegšana, kura arī pieder pie reālu briesmu objektīvas nenovērtēšanas momenta. Šajos gadījumos “Es”, bieži vien tiek pārcelts uz automašīnu un automašīnas jauda tiek uzskatīta par paša jaudu.

Pētījumi, atklāj arī tādu faktu, ka auto vadītāji 40 – 45 gados brauc visdrošāk, pēc tam šie rādītāji sāk krist un īpaši pamanāms tas kļūst ap 60 gadiem. Padzīvojuši cilvēki, kuri ir vecāki par 60 gadiem un jauni cilvēki, sastāda cilvēku grupu, kura visvairāk ir pakļauta ceļu satiksmes negadījumiem. Šī likumsakarība attiecas gan uz vīriešiem, gan uz sievietēm.

Kāda ir atšķirība starp sieviešu un vīriešu kļūdām?

Daudzi vīrieši, joprojām, ir pārliecināti, ka viņiem pieder vieta pie stūres, bet sievietēm – virtuvē. Viņu vidū atrodas arī tādi, kuri saka, ka tikai vīrieši ir spējīgi droši un pārliecināti vadīt automašīnu, bet braukt ar sievieti pie stūres, ir bīstami. Viņiem, līdz šim brīdim tas liekas neierasti, bet , varbūt, arī mazliet bēdīgi, ka sieviete ir metusies apgūt tik sarežģītu jomu, kura visu laiku ir piederējusi vīrietim.

Acīmredzot, viss augstāk teiktais, ir saistīts ar to, ka sievietes uzvedība uz ceļa tomēr atšķiras no vīrieša uzvedības, tas nozīmē, ka tā nav tipiska vīrieša uzvedība. Te vajag piebilst, sievietes uzvedība, gandrīz vienmēr atšķiras no vīrieša uzvedības. Te ir vērojamas gan dabas dotās atšķirības, gan arī citi sociāli – kulturālie faktori. Piemēram, zēni aug daudz vairāk pārliecināti par sevi, tendēti uz rezultātu un mērķa sasniegšanu, bet meitenes – pretēji, aug daudz uzmanīgākas un viņām ir tieksme izvairīties no neveiksmēm.

Praktiskā pieredze rāda, ka sievietes daudz punktuālāk un precīzāk izpilda norādījumus, kuri ir saistīti ar tehnikas vadīšanu. Sievietēm ir mazāka nosliece riskēt, tās darbojas daudz apdomīgāk, viņas labāk prognozē briesmas. Galvenā atšķirība ieviešu un vīriešu uzvedība: sievietes vairāk tic likumam, noteikumiem, bet vīrieši vairāk tic sev un tehnikai (kuru viņi vairāk mīl un labāk pārzina). Ņemot vērā šos faktus var secināt, ka vīrieši pieļauj kļūdas tāpēc, ka nepareizi novērtē savas iespējas un ir pārāk pašpārliecināti par sevi, bet sievietes, tāpēc, ka ir pārāk nepārliecinātas par sevi, ir pārlieku uzmanīgas.

Sievietes darbojas droši un pārliecināti, tik ilgi, kamēr atrodas ierastos apstākļos. Ja sievietes ceļā patrāpās sarežģījumi vai neparedzēti apstākļi, tad pārliecība un drošība ātri pazūd. Tātad, sievietes spēks ir tajā, ka viņas retāk rada avārijas situācijas, bet vīriešu spēks ir tajā, ka viņi labāk māk iziet no šīm situācijām bez negatīvām sekām.

Kā pie stūres uzvedas vīrieši un sievietes?

Jauniešiem, bieži vien piemīt tieksme, cītīgi demonstrēt savas pielūgsmes objektam, brīnumus, kurus var sniegt auto vadīšanas māka un bezbailīgā vīrieša daba. Mēs visi, bieži vien, bieži vien redzam automašīnas, kuras aizjoņo mums garām mežonīgā ātrumā, neskatoties uz ātruma ierobežojumiem. Tāda tieksme vairāk piemīt vīriešiem, sievietei tādas vajadzība nav.

Gan sievietēm, gan vīriešiem ir atšķirīgs emocionālais stāvoklis, kurš ir saistīts ar automašīnas vadīšanu un tas jau ir manāms kopš pirmajām apmācības dienām autoskolā. Turpinājums nākamajā rakstā.

Autovadītāja – iesācēja psiholoģija

Statistika liecina, ka ar katru gadu, ceļa satiksmes negadījumu skaits, turpina pieaugt. Briesmīgākais ir tas, ka tie ir kļuvuši par mūsu ikdienu. Visā pasaulē, tagad liela uzmanība tiek pievērsta cilvēku drošībai. Aizdomājoties, par kļūdām šajā jomā ir jāsaka, ka topošajiem automašīnu vadītājiem, nepietiek tikai ar tām zināšanām vien, kuras tiek pasniegtas autoskolās, vēl ir ļoti svarīgi viņus iepazīstināt ar tiem faktoriem, kuri izraisa avārijas uz ceļiem. Šis raksts ir veltīts tiem cilvēkiem, kuri vēlas braukt bez nopietnām avārijām un pasargāt ne tikai sevi, bet arī savus tuviniekus.

Interesanti, ka mūsdienās, cilvēka loma avāriju izraisīšanā kļūst aizvien lielāka, tajā pašā laikā, tehnikas loma – aizvien vairāk samazinās. Un ja mēs iedziļināmies, visu šo kļūdu būtībā, tad varam pamanīt, ka tās visas ir psiholoģiskas dabas, jo tieši tāpat, kā jebkura cilvēka kļūda ir, viņa darbības vai bezdarbības rezultāts, t. i. viņa psihes izpausme.

Īpašības, kuras ir nepieciešamas autovadītājam. Kādas tās ir?

  • Autovadītājam ir jābūt uzmanīgam. Šī īpašība uz ceļa kļūst vissvarīgākā. Ja jūs jūtat, ka jums pirms brauciena ir grūti koncentrēties, tad saņemiet visus savus spēkus un mēģiniet koncentrēt uzmanību uz kādu konkrētu priekšmetu, ja jums tas neizdodas, tad braucienu labāk ir atlikt.
  • Autovadītājam ir jābūt emocionāli noturīgam. Tas nozīmē, ka jebkurā stresa situācijā, tas nedrīkst zaudēt pašsavaldīšanos un darba spējas.
  • Autovadītājam ir jābūt labai kustību koordinācijai, viņam vajag būt labai mijiedarbībai starp uztvertajiem signāliem un reakciju uz tiem.
  • Liela nozīme ir autovadītāju temperamentam. Ir zināms, ka līdzsvarots un mierīgs cilvēks vada automašīnu daudz drošāk nekā tas, kurš ātri aizsvilstas.

Visas šīs īpašības manāmi ietekmē drošību uz ceļiem.

Daudziem, automašīnu vadītājiem rodas jautājums, cik ilgi vadītājs tiek uzskatīts par iesācēju? Ārzemju psihologi ir noteikuši vairākus, uzvedības etapus:

Pirmais etaps. Sajūtu, ka visu laiku draud briesmas, pārvarēšana. Šis etaps, parasti ilgst, dažas dienas (pirmās), dažreiz – nedēļas un šajā laikā cilvēks izjūt lielu, psiholoģisko sasprindzinājumu. Tikko tapušajam autovadītājam, uz ceļa rodas daudz situāciju, kuras ir jārisina, bet viņam trūkst zināšanu un pieredzes. Tāpēc viņi, pēc iespējas vairāk, cenšas izvairīties ne tikai no kritiskām, bet arī no konfliktsituācijām.

Otrais etaps. Drošības sajūtas pārvērtēšana. Šajā gadījumā, briesmu sajūta ir pazemināta, salīdzinājumā ar reālo situāciju. Ja pirmajā gadījumā, cilvēks izvairās no kritiskām situācijām un cenšas nesaskarties ar rupjiem, ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, tad šajā gadījumā viss ir otrādi. Šie cilvēki uzskata, ka viņi labi vada automašīnu, tāpēc dara to samērā riskantā manierē gan priekš sevis, gan priekš citiem. Šis etaps ir daudzreiz riskantāks un var ilgt ilgāku laika posmu.

Trešais etaps. Objektīva briesmu novērtēšana (tā ilgst, aptuveni, kamēr ir nobraukti 4 – 10 000 km). Šajā etapā parādās iemaņas, kuras ir iegūtas automašīnas vadīšanas rezultātā un kuras ļauj atcerēties par briesmām, kuras sagaida mūs uz ceļiem.

Ceturtais etaps. Briesmu sajūtu samazināšanās. Tā pāriet, aptuveni, pēc 3 – 4 automašīnas vadīšanas gadiem, kad ir nobraukti aptuveni 100 000 km. Tas ir interesants fenomens, kuru psihologi paskaidro šādi: augsts profesionālisma līmenis var nospēlēt arī negatīvu lomu – iemidzināt modrību un likt pazust uzmanības sajūtai. Interesantus rezultātus, šajā jomā ir guvuši amerikāņu psihologi. Profesionālie, autosacīkšu vadītāji, parastajos braukšanas apstākļos, izraisīja vairāk ceļu satiksmes negadījumu, nekā parastie automašīnu vadītāji. Šie rezultāti liecina par to, ka drošību ļoti iespaido ne tikai vadīšanas pieredze, bet arī īpašības, kuras ir saistītas ar pašu vadītāju psiholoģiju.

Vēl viens interesants fakts, vācu zinātnieku veiktie pētījumi apliecina, ka pēc 7 – 8, automašīnas vadīšanas gadiem, autovadītāju pieredze, vairs nepalielinās. Daudzi zinātnieki uzskata, ka tāds periods var iestāties jau pēc 5 – 6 gadiem. Turpinājums nākamajā rakstā.

Padomi automašīnu vadītājiem – iesācējiem

Autoskola un eksāmeni aiz muguras, jūs sēžat automašīnai pie stūres un… rodas jautājums, vai skolā, jums tik tiešām iemācīja visu nepieciešamo, vai ir daudz tādu lietu, kuras nāks tiksi ar pieredzi? Tātad, šoreiz par pieredzi un kā lai iegūst.

  • Jūsu automašīnai ir mehāniskā pārnesumu kārba, tas nav nekas briesmīgs…Dažas dienas, kuras ir aktīvi pavadītas pie automašīnas stūres, ļaus jums savas iemaņas noslīpēt un nekad neatgriezties pie bailēm, ka kaut var nesanākt. Lēnam atlaist sajūgu un orientēties spoguļos, iemācās ar laiku. Nekad nevajag domāt, ka nesanāks, ja citiem tas sanāk, tātad arī tev sanāks.
  • Nevajag baidīties, ja gadās noslāpt. Visi visu saprot. Mierīgi ieslēdz avārijas gaismas, iedarbini mašīnu un odies tālāk. Galvenais, saglabā mieru.
  • Lai sajustu mašīnas gabarītus, nevajag slinkot, vajag izkāpt un paskatīties, cik vietas ir palicis priekšā vai aizmugurē līdz šķērslim. Lai sajustu, kur brauc riteņi, saspied plastmasas pudeli zem kājām un noliec to tā, lai tā būtu redzama un mēģini tai uzbraukt virsū. Ja tu tai uzbrauksi – tu to varēsi dzirdēt.
  • Vispirms brauc tikai pa labi zināmiem maršrutiem, pēc tam ģeogrāfiju sāc paplašināt, brauc uz pazīstamām vietām, bet pa citu maršrutu. Tikai tā tu iemācīsies pārliecinoši braukt. Var braukt arī naktī.
  • Un…nevajag satraukties par katru skrambu, kura ir radusies uz mašīnas. Mašīna ir tikai pārvietošanās līdzeklis.
  • Tev obligāti vajag zināt, kurā vietā lej stiklu mazgāšanas šķidrumu un kā attaisīt motora pārsegu.
  • Nekad nenovieto mašīnu uz divām vietām, pat tādā gadījumā, ja visa autostāvvieta ir brīva. Un nekādā gadījumā – uz trotuāriem. Pa apmalēm – arī nevizinies!
  • Ja esi, atstājis mašīnu, lielu iepirkumu centru autostāvvietā, tad nofotografē vietu, kur tu to atstāji.
  • Vienmēr aizslēdz durvis!
  • Braucot, ik pēc desmit sekundēm skaties aizmugurējā spogulī.
  • Braucot, vienmēr skaties, ne tikai uz pašu pēdējo mašīnu, bet vairākas mašīnas uz priekšu. Bieži vien “stop” signālu var ieraudzīt priekšā braucošās mašīnas logos.
  • Ja ir nomainījušies laika apstākļi, aizbrauc uz tukšu laukumu un pārbaudi, kāda tagad ir automašīnas bremzēšanas distance, ja tu brauc ar 50 km/st, tad ar 90km/st, tas ir ļoti svarīgi, lai tu neietriektos priekšā braucošajā automašīnā.
  • Ja tu redzi bedri, kuru gribi apbraukt – neskaties uz to, ja skatīsies – tieši tajā arī iebrauksi. Skaties uz priekšu un uz to vietu, kurā gribi nokļūt.
  • Ja tev vajag izbraukt no sānceļa un šoseju, bet tu neredzi iespēju, kā to izdarīt, bet tev aizmugurē kāds sāk signalizēt – saglabā mieru, nesteidzies! Sagaidi situāciju, kad tu esi 100% pārliecināts un tikai tad brauc, labi padomā, kas ir svarīgāks – tava dzīvība vai ātrāka braukšana un iztapšana steidzīgajam autovadītājam.
  • Sarkanais luksofora signāls ar zaļo bultiņu ir ļoti viltīgs – pārliecinies, ka tajā rindā, uz kuru tu taisies doties, neviena nav.
  • Ja tu brauc lielas mašīnu plūsmas vidū, tad vispirms apskaties, vai tev būs iespēja pārkārtoties uz blakus joslu un tikai tad ieslēdz pagriezienu. Tad vēlreiz apskaties un veic manevru. Jebkurā sastrēgumā, ieslēdz pagriezienu un aktīvi prasies – noteiktu=i palaidīs!
  • Kad pārkārtojies, vienmēr skaties sānu spogulī ne tikai izmantojot sānu redzi, bet mazliet pagriežot arī galvu, jo tas tev ļaus ieraudzīt automašīnu aklajā zonā.
  • Pirms jebkuras bremzēšanas, skaties spoguļos.
  • Nevizinies neitrālajā ātrumā, to māca arī instruktori. Šajā pārnesumā, automašīna nav vadāma un paliek bez kontroles.
  • Pa trotuāru iet bērni vai daži no viņiem brauc ar velosipēdu, vai viņi aktīvi sarunājas – samazini ātrumu un jebkurā brīdī esi gatavs bremzēt un apstāties.

Nopietni padomi sievietēm – autovadītājām, kas liks mums pasmaidīt

Šos padomus sievietēm ir sniedzis Alekss Ekslers. Par sevi viņš saka, ka viņš nepieder pie tiem autovadītājiem, kuri nevar ciest sievietes pie stūres un nievājoši par tām izsakās, ka tās ir “nāve uz riteņiem”. Autors, ir dziļi pārliecināts, ka sievietes, bieži vien vada automašīnu daudz labāk, par vienu otru vīrieti.

1. Pirms izejat no mājām, vēlams būtu sameklēt automašīnas tehnisko pasi un tiesības. Ja nu ievajagas. Var gadīties tā, ka jūs aptur…un policists, nu nemaz nav džentlmenis un negrib ticēt nevienam jūsu vārdam. Dokumentus jūs varat meklēt sekojošās vietās: veļas grozā ar netīro veļu, pēdējā mīlas romānā, kuru lasāt, uz telefona galdiņa, atvilktnē ar kosmētiku, vīra mētelī vai sava dēla (meitas) skolas somā.

2. Pēc tam, kad būsiet izgājusi no mājām, pacentieties sameklēt savu automašīnu. Ja nu ievajagas. Pacentieties atcerēties, kur jūs to vakar vakarā atstājāt. Ja, kaut kur, kādā dziļā pagalma nostūrī dzirdat daudz signalizējošo mašīnu, tad dodieties tieši tajā virzienā. Ir iespējams, ka jūsu mīlule, atrodas tieši tajā virzienā. Jūs vienkārši, vēl neesat iepazinusies ar maniem padomiem un nezināt, ka mašīnu vajag novietot gar ceļu, nevis šķērsām. Kaut gan es jums pilnīgi piekrītu, ka visi tie vīrieši, kuri jau lamājas un signalizē vairākas stundas ir nelieši un ēzeļi. Vai tad drīkst tik nepieklājīgi uzvesties? Viņi varētu tikai priecāties par to, ka šīs pāris stundas ir pavadījuši svaigā gaisā, nevis savos piesmakušajos kabinetos.

3. Tad, kad atradīsiet savu automašīnu, vispirms, atslēdziet to no signalizācijas un tikai pēc tam mēģiniet atslēgt durvis, nevis otrādi. Ja jūs tomēr sajaucāt un jūsu mašīna sāka kliegt kā nebarots vīrs, tad nevajag skriet klāt katram garāmgājējam un pierādīt, ka jūs neesat zagle, neskatoties uz to, ka visi dokumenti ir nokārtoti uz vīramātes vārda. Vienkārši, atslēdziet signalizāciju un sēdieties pie stūres.

4. Pirms atslēgas ievietošanas aizdedzē, uzmanīgi skatīties aizmugurēja skata spogulī un kārtot frizūru, nu nemaz nav obligāti. Droši varu jums apgalvot, ka mašīna sāks darboties arī bez šo manipulāciju veikšanas.

5. Ja jūs pagriezāt atslēgu, bet mašīna nesāka darboties, tad pa visu pagalmu nav jākliedz: “Viss ir pagalam! Es tagad nemūžam nepaspēšu laikā pie savas manikīres! “. Mašīnai ir vienkārši izlādējies akumulators. Akumulators ir tāda kaste, melnā vai baltā krāsā, kurš atrodas zem motora pārsega. Motora pārsegs – tas ir metāla gabals, kurš stiepjas no vējstikla līdz mašīnas sākumam. Tas parasti ir tieši tādā pašā krāsā kā mašīna. Mašīnas pārsegu var pacelt izmantojot rokturīti, kurš atrodas apakšā, pa kreisi. To parasti piespiež, sēžot vadītāja krēslā, bet var mēģināt to izdarīt arī no ārpuses: šajā gadījumā, stiprā dzimuma pārstāvjiem būs iespēja novērtēt jūsu slaidās kājas.

Ja ir izlādējies akumulators, nekas briesmīgs nav noticis. Vajag iziet uz ielas un kādām garāmbraucošam autovadītājam, kurš ir apstājies, palūgt lai tas uzlādē akumulatoru ar savas automašīnas akumulatora palīdzību. Tad, kad tas ir izdarīts un jūsu automašīna jau darbojas, nevajag viņam mesties ap kaklu un teikt: “Paldies, mīļais!”, pietiks ar to, ka pateiksiet paldies, iedosiet viņam naudu, tik cik uzskatīsiet par vajadzīgu un atļausiet viņam braukt tālāk.

6. Izkustoties no vietas, nevajag skatīties aizmugurējā spogulī un visu laiku pārbaudīt vai nav izsmērējusies lūpu krāsa, kamēr jūs aktīvi asistējāt akumulatoru savienošanas procesu, tā jūs kaut kur iebraukt un tad jums, vajadzēs visu nedēļu vīru barot ar delikatesēm, atļaut viņam pīpēt viesistabā, kamēr viņš nenopirks jaunu lukturi.

7. Izbraucot no pagalma, jāskatās uz stāvošajām mašīnām, nevis uz reklāmas stabu, kurš aicina iegādāties jaunu šampūnu.

Ja jūs ņemsiet vērā šos padomos, tad 100% veiksmīga ceļa uzsākšana, jums ir garantēta.

Ziema – pārsteigumu pilns gadalaiks autovadītājiem

Sava automašīna, braukšanai ziemas apstākļos, ir jāsagatavo ilgi pirms ziemas iestāšanās, turklāt, tas ir jādara katru dienu, jo nav zināms, kurā brīdī var iestāties ziema. Autovadītājam ir jābūt gatavam, jebkuriem laika apstākļiem. Nav nekāds brīnums, ka no rīta, kad jūs dodaties uz darbu līst lietus un nekas neliecina par laika apstākļu maiņu, bet vakarā, kad dodaties mājās, jau ir uzsnidzis sniegs un termometra stabiņš ir noslīdējis zemāk par nulli. Tātad, kā jau teicām, autovadītājam, ir jābūt gatavam, jebkurai, laika apstākļu maiņai.

Gan auto vadītajiem, gan gājējiem, ir labi zināms, ka automašīnas vadīšana ziemā atšķiras no automašīnas vadīšanas vasarā. Vasarā, gandrīz vienmēr ir laba redzamība, sauss ceļa segums un ilgu laiku ir gaišs. Vienīgā problēma, ar kuru autovadītāji saskaras vasarā, ir lielais karstums. Bet, to atrisināt ir samērā vienkārši, vajag ieslēgt tikai kondicionieri, bet ja tāda nav – atvērt logus. Ja runājam par ziemu, tad jāsaka, ka braukšana ziemā ir daudz sarežģītāka nekā vasarā un uz ceļiem, jūs gaidīs daudz, ne visai patīkamu pārsteigumu. Ziemā, redzamība ir daudz sliktāka, pārsvarā biežo miglu dēļ, ceļu segums bieži vien ir pārklāts ar ledu vai sniegu, līdz ar to tas ir slidens, arī gaišais dienas posms ir ļoti īss.

Visi, šie, augstāk minētie apstākļi apgrūtina automašīnas vadīšanu ziemā. Bet kas ir jādara, lai sagatavotos braukšanai ziemā? Pirmām kārtām ir jāsagatavojas morāli un jāsaprot, ka braukšanas ātrums samazināsies, braucot, jums vajadzēs būt maksimāli uzmanīgam. Vēlreiz gribas atgādināt, ka braucot pa apledojušiem ceļiem, vajag ievērot lielāku distanci, lai varētu laicīgi noreaģēt, ja situācija uz ceļa pēkšņi mainīsies un lai nepieciešamības gadījumā var veikt arī piespiedu apstāšanos.

Lai, braucot ziemā, būtu pēc iespējas mazāk pārsteigumu, vajag sakārtot arī automašīnu. Sākt vajadzētu ar riepām. Spriežot, pēc pieredzējušu auto vadītāju atsauksmēm, izlasītās informācijas internetā, kā arī ražotāju apgalvojumiem, tad riepas kalpo ne ilgāk par trīs gadiem.

Nākamais solis ir visu vadu pārbaude, tas attiecas arī akumulatoru, jo ziemas laikā ārā ātri paliek tumšs, tāpēc šai ierīcei ir jābūt pilnīgā kārtībā. Tieši tāpat, vajag pārbaudīt logu tīrāmos, vai tie ir kārtībā un tiks galā ar slapju sniegu un lietu. Par ļaunu nenāks iegādāties neaizsalstošu logu šķidrumu, kā arī citus ķīmiskos līdzekļus, kuri jums ziemas laikā atvieglos dzīvi.

Tagad, par visbiežāk sastopamajām situācijām ziemā. Ja jūs, pārāk strauji izkustaties no vietas, tad vadošie riteņi zaudē saskari ceļu un sāk slīdēt uz blakus braucošās automašīnas pusi. Lai tā nenotiku, sajūgu vajag atlaist pēc iespējas mierīgāk. Pirms braukšanas uzsākšanas jāpārliecinās, vai priekšēji riteņi stāv taisni, ja tie sagriezti, tie sāks slīdēt.

Ja jūs braucat pa slapju bruģi, mašīna var sākt slīdēt un jūs varat pazaudēt kontroli pār to. Ko darīt tādā gadījumā? Ja jums vajag pārvietoties pa ceļu ar mitru segumu, tad dariet to ļoti uzmanīgi – negrieziet strauji stūri, centieties pēkšņi nebremzēt. Brauciet ar minimālo ātrumu.

Nepatīkama situācija, ziemas laikā, var rasties arī tad, kad jūsu automašīnai ir nosvīduši logi un autovadītājam ir ļoti grūti saskatīt ceļu. Lai tādas situācijas neveidotos, pacentieties, automašīnas salonā neienest sniegu, ieslēdziet kondicionieri, apstrādājiet logus ar speciālu šķidrumu, kurš neļauj uz logiem veidoties kondensātam.

Ja jums ir jābrauc pa apledojušu ceļu, automašīna var sākt slīdēt. Ja jūs jūtat, ka mašīna sāk slīdēt, nevajag spiest bremžu pedāli. Ja jūsu automašīnai ir priekšējā piedziņa, pagrieziet stūri tajā virzienā, kurā slīd mašīna un mazliet piespiediet gāzes pedāli. Ja jums ir automašīna ar aizmugurējo piedziņu, tad grieziet stūri slīdēšanas virzienā un atlaidiet gāzes pedāli.

Braucot ziemas laikā pa pilsētu, jūs varat pazaudēt vadību un sadurties ar citām automašīnām vai kājāmgājējiem. Lai no tādām situācijām izvairītos, vienmēr samaziniet ātrumu bīstamās vietās: krustojumos, ietvēs, pie luksoforiem un pie sabiedriskā transporta pieturām.